Šo reģionu saista ar leģendām par vilkačiem. Luterāņu mācītājs Ralfs Kokins ir sarakstījis grāmatu Kurzemes vilkaču nostāsti 12 stāstos.  Viens no tiem saistīts ar  Raudas mežu un Āža kalnu, kurš izstiepts kā āža mugura. Tautas pasakās un teikās stāstīts, ka īpašos apstākļos, ar maģisku darbību palīdzību cilvēki ir spējuši pārvērsties par vilkiem vai vilkačiem. Bet par Kurzemes vilkačiem stāsta kā par  ļoti īpatnējām būtnēm -  spokiem, ēnām, kuras sasaucas   ar ķeltu “lielajām, stiprajām ēnām”. Uzkāpsim ,, Āža mugurā’’  un palūkosimies uz apkārtni un cerēsim, ka vilkači mums netraucēs.

Tukuma pilskalns, arī Vilkāju pilskalns ir sens kuršu pilskalns kurš atrodas pilsētas robežās un saistīts ar vēlo dzelzs laikmetu.    
Pūres pilskalns (arī Mūļu kalns, Muļkalns)  nav liels, bet ar labām pilskalna pazīmēm.  Kuršu zemes Vanemas pilskalns ar stāvām nogāzēm un uzskatāms par tipisku  kuršu  nocietinājumu.
Kaives dižozols - resnākais koks gan Latvijā, gan Baltijā, kā arī ir 11. resnākais un visapjomīgākais ozols Austrumeiropā. Tiek uzskatīts par vecāko ozolu gan Latvijā, gan Baltijā.

Laika gaitā ozols daudz cietis - pagājušā gadsimta 20. gados zibens saspēris tā galotni, bet 1990. gadā nolūzusi puse ozola zaru. Taču ozols nepadodas un turpinot piebriest resnumā apmēram par 2 cm gadā. Mērījumi liecina, 1974. gadā tā apkārtmērs bija 9,35 metri,  tagad jau 10,40 metri.
Domājams, ka šeit bijusi sena svētvieta. Apkārtnē dzīvojošie ļaudis vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē uzskatījuši, ka pirms tālāka ceļa jādodas pie ozola, lai brauciens izdotos.
Pēc  nostāstiem, tuvējā Kaives muižā kādreiz esot bijis klosteris, kurš zviedru kara laikā izpostīts. Tajā laikā zem ozola saknēm paglabātas 3 muciņas zelta.
Melnezera avoti.  Par Melnezera   nosaukumu ir vairākas versijas-  varbūt tas  cēlies no ezera melnā lāsmojuma , bet varbūt no zalkšiem, kas te mīt lielā daudzumā.  Melnezerā  ieplūst pazemes avotu ūdeņi.  Melnezera apkārtnē atrodas vairāki svētavoti un mēģināsim tos atrast. Apkārtnē ir daudz dolomītu - senās jūras nogulšņu veidojumu. Viens no akmeņiem tiek saukts par   liktens akmeni. Senatnē uz tā veikti ziedojumi dievībām un lemts kara gūstekņu liktenis. Tagad tas kalpojot tūristiem par ērtu pusdienu galdu.

Mežītes pilskalns-visapkārt pilskalnam, gandrīz 3 ha platībā atradusies senpilsēta. Kultūrslāņa biezums apmetnē, dažviet sasniedz 1 metru un to saista ar vēlo dzels laikmetu.

Noteikti pabūsim  vēl kāda enerģetiskā vieta, kura būs mums pa ceļam ( Kaņieru ezers, Šlokenbergas avots...).

Ceļojuma maršruts var mazliet atšķirties no plānotā, ņemot vērā laika apstākļus un laika patēriņu apskatei.

Ceļojumā mūs pavadīs un teorētiskās un praktiskās zināšanas sniegs Dainis Ozoliņš.

Dalības maksa: 25 eiro

 

Pieteikties: dabasjoga.celojumi@gmail.com ar norādi "Tukums" vai zvanot 29170763