Dosimies izpētīt pilskalnus Daugavas abos krastos-Līvu,  Latgaļu, Sēļu un Zemgaļu pilskalnus, kā arī apskatīsim citas spēka vietas- akmeņus, kokus, avotus.              

 

Aizkraukles pilskalns- senais līvu pilskalns. 1204. gadā Aizkraukles līvu pils pirmo reizi pieminēta Indriķa hronikā un tā bijusi vistālāk austrumos esoša līvu osta. pie Daugavas ūdensceļa, vēl tālāk sākās kristīto sēļu un latgaļu zemes - Koknese un Jersika. 

Kalnaziedu pilskalns-  ierīkots zemes mēlē, kuru no trijām pusēm apņem dziļas gravas.. Arheoloģiskie izrakumi  liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots no I g.t.p.m.ē. beigām, kad tajā uzturējusies kāda baltu kopiena līdz m.ē.9/10 gs., kad, iespējams, tas ticis izmantots kā patvēruma pilskalns.

Kalnaziedu svētozols atrodas netālu no pilskalna. Ozols cietis divos pasaules karos, to spēris zibens, divreiz dedzinājuši cilvēki. Pēdējo dedzināšanu ozols neizturēja un pēdējā zaļojošā atvase nokalta 1994. gadā. Ozola stumbrs pārvērsts piemineklī zem sargājošas jumja zīmes

Pastmuižas Velnakmens- divdaļīgais akmens, kuru velns, kas vēlējies ieriebt Daugavas plostniekiem, iemetis tuvējā atvarā . Tā kā atvars bijis par dziļu, velns akmeni gribējis nest uz Gauju, taču tas izkritis no rokām un sašķēlies, bet piemiņai no šī notikuma palikuši velna nagu nospiedumi.

Tālāk seno sēļu un latgaļu apdzīvotie pilskalni. Lokstenes pilskalns un Oliņkalns, kurš bijis lielākais senču pilskalns vislielākais. Šodien Oliņkalns ir kokiem apaugusi lēzena sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.

Pļaviņu novada teritorija atrodas vēl seno latgaļu pilskalni Vīnakalna, Pļaviņu jeb Kaķkalna, Avotiņu un Puduļu pilskalni un kādu no tiem arī apmeklēsim.

Jēkabpils pusē apskatīsim Radžu akmeni, trešo lielāko Latvijas dižakmeni, kurš atrodas Radžu ūdenskrātuvē, apmēram 50 metru no krasta.

Sērenes pilskalns, kurš senatnē izmantots par patvēruma vietu. Teika vēsta, ka senāk kalna virsotnē atradusies stalta pils, pār pili valdījis virsaitis, kurš ļoti mīlējis izpriecas. Dievam tas neesot paticis un tādēļ Viņš pili esot nogremdējis kopā ar virsaiti un viņa saaicinātajiem viesiem. Kalna pakājē esošo bedri esot izsitusi grimstošā pils. Mūsdienās klusās vasaras pēcpusdienās varot dzirdēt mūzikas skaņas, ja kāds uzminētu muzikantu spēlēto dziesmu, tad pils celtos augšā. 

Krustalīča klintis ir garākās klintis Latvijā, kas stiepjas vairāk kā 2,5 kilometru garumā gar Daugavas upi. To augstums virs upes līmeņa ir pāris metri, bet tās turpinās vēl dziļi Daugavas dzīlēs.

Babrānu pilskalns laika gaitā daudz cietis, jo tā virsma un viena – rietumu – mala tikusi intensīvi aparta.  Šis pilskalns bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras. .

lSudrabkalna pilskalns- sens sēļu pilskalns,  Pormaļu Sudrabkalns.  Tiek uzskatīts, ka te bijis nozīmīgs novada centrs jau pirms mūsu ēras un pastāvējis līdz vēlajam dzelzs laikmetam.

Pie  Podvāzes upes paņemsim avota ūdeni no Saules vai  Zeltenes avota.

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas krastā. Daugmales senvietu kompleksu veido 3800 m2 liels pilskalns, ap 2 ha liela senpilsēta. Tiek uzskatīts, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Zemgales osta.

 

Ceļojuma maršruts var mazliet atšķirties no plānotā, ņemot vērā laika apstākļus un laika patēriņu apskatei.

 

Ja vēlaties pasmelt avota ūdeni, ņemiet līdzi trauku.

​

Ceļojumā mūs pavadīs un teorētiskās un praktiskās zināšanas sniegs Dainis Ozoliņš.

​

Dalības maksa: 25 eiro.

 

Pieteikties: dabasjoga.celojumi@gmail.com ar norādi  " Daugavas pilskalni''  vai zvanot 29170763