Sakrālā ceļojumā pa svētvietām un spēka vietām ap Gaiziņu dosimies 2017.gada 22. jūlijā.

​

Šajā ceļojumā dosimies ar devīzi – ceļš uz augstākiem kalniem. Mūsu ceļojumu sāksim ar Ogri un dosimies Gaiziņa virzienā. Apskatīsim Sietiņu dižakmeni, Lauberes Velna akmeni, Plāteres pilskalnu, Lakstenes kalnu, Kāla ezeru, Talejas ezeru un akmeni, Sirdskalnu, Bolēnu acu avotu un Gaiziņu.

Velna akmens

Akmenim ir vairāki nosaukumi - Lielais akmens, Upurakmens, Velna akmens, Velna klēpis un

iespējams vēl kāds cits. Katram nosaukumam var atrast skaidrojumu – tas tiešām ir liels

(garums - 5,1m, platums - 4,3m, augstums - 1,9m., apjoms ap 40m3), kādreiz izmantots kā

ziedošanas vieta. Teika stāsta, ka reiz Velns klēpī nesis akmeni no Madlienas baznīcas pa Ozolēnu purvu. Ančiņu māju ceļa galā iedziedājies gailis, un akmens Velnam izšļūcis no rokām. Stāsta arī, ka pie šī akmens kara laikos noglabāts zelts, ko varot izrakt tikai pusnaktī.

​

Plāteres pilskalns

Lielākais Ogres rajona pilskalns, apdzīvots jau jaunākajā dzelzs laikmetā. Pastāv uzskats, ka

Plāteres pilskalns pirms Latvijas austrumu robežas pārcelšanas bijis Latvijas ģeogrāfiskais

centrs.Plāteres lielkungs senajā pilskalnā licis uzcelt mākslīgas pilsdrupas, kuras daļēji saglabājušās

līdz mūsu dienām. Pilskalna apkārtnē augi arī divi dižozoli 6 m apkārtmērā.

​

Talejas akmens

Netālu no Gaiziņkalna atrodas Talejas ezers no kura iztek upīte — Taleja savieno Talejas

ezeru ar Grīvas ezeru, tek tam cauri un ietek Bērzaunē. Netālu no upītes iztekas, atrodas liels

akmens, kura virspusē ir dziļš kailas milža kājas nospiedums. Teika stāsta, ka velns kādreiz uz vestieniešiem ļoti sadusmojies un nolēmis aizdambēt Talejas upi, lai apkārtējie iedzīvotāji apslīktu. Naktī kaut kur dabūjis milzum lielu akmeni un nesis to pa gaisu, lai upi aizdambētu. Akmens velnam tomēr izrādījies par smagu, nācies nolikt to ezera malā un atpūsties. Nostājies ar vienu kāju uz akmens, velns slaucījis sviedrus. Taču velns bijis milzu liels un tik smags, ka pēda tam iestigusi akmenī. Tajā brīdī iedziedājies gailis un velns meties bēgt. Akmens palicis, kur nomests. No tā laika vēl tagad akmenī var redzēt dziļu kailas kājas nospiedumu. Arheoloģiskajā literatūrā akmens apzīmēts klasificēts kā senā reliģiskā kulta piemineklis –

“pēdakmens”.

​

Sirdskalns ir 296,8 m augsts paugurs, otrais augstākais kalns Latvijā . Teika vēsta, ka agrāk Sirdskalns spējis palīdzēt risināt cilvēku problēmas, tāpēc daudzi gājuši uz kalnu lūdzot padomus savās sirdslietās Piemiņas akmens Gaiziņkalnā. Piemiņas akmens likts par godu trešā Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša apmeklējumam Gaiziņkalnā 1930.gada 17.augustā.

​

Bolēnu Acu avots

Viens no visaugstāk virs jūras līmeņa tekošiem avotiem, tiek uzskatīts par senu Laimas kulta vietu. Tam piedēvē spēju dziedēt acu kaites. Avots ir kāpjošs, ūdens temperatūra visu gadu ir apmēram +7 grādi un , kas avotiem ir diezgan neparasti, tā ūdens tece ir atkarīga no nokrišņu  daudzuma. Dažādos laikos avots saukts arī par Acu avotu, Veselības, Laimas un Dzīvības avotu. Strauts un upīte Raganīte, kas izceļas no Bolēnu avota, saistīta ar dažādiem nostāstiem.  Plaši pazīstami bija likteņa loki aiz Griblejas tilta. Pēc ikgadējām šo upītes līkumu pārmaiņāmpratēji varēja pareģot nākotni. 2008.gadā Bolēnu avotam piešķirts Eiropas kultūras mantojuma karogs kā Neparastā mantojuma objektam.

​

PROGRAMMA

​

7.20 pulcēšanās stāvvietā pie Pasaules tirdzniecības centra Rīgā, Elizabetes ielā 2.

7.30 izbraukšana , atgriešanās Rīgā ap 20.00.

​

Līdzpaņemtās pusdienas ēdīsim brīvajā dabā. Ja vēlaties pasmelt avota ūdeni, ņemiet līdzi

trauku.

​

Ceļojumā mūs pavadīs un teorētiskās un praktiskās zināšanas sniegs Dainis Ozoliņš. 

​

Pieteikties: dabasjoga.celojumi@gmail.com ar norādi "Gaiziņš" vai zvanot 29170763.